Datums: 20-07-2019
Ceļā: 42 dienas
Paveikti: 580 km
komentēt uz BORJOMI
Diena#29 [25/03/11]: Visi slēpošanas ceļi ved uz Špicbergenu

Saulains rīts, snieg smalkām pārsliņām. Eju arvien augstāk. Sākumā mežs, tad tundra, upes ieleja. Kaut kur ko tādu jau esmu redzējis. Tikai iet šoreiz ir vieglāk! J Pēcpusdienā laiks sāk bojāties, bet man vēl priekšā augstuma pievārēšanas finiša taisne. Jau puteņo. Esmu gan pamanījis, ka stihija dod spēku un azartu, īpaši, kad nepieciešama maksimāla piepūle un koncentrēšanās. Dodos augšup pa diezgan stāvu krauju, galvenais ir nepaklupt un nenošļūkt atkal lejā. Ragavas tā vien velk lejup, uz bezdibeni, gluži kā velns-kārdinātājs uz elli. Sevišķi draņķīga sajūta, kad tas notiek rāvieniem. Bet nu, lūk, jau esmu vajadzīgajā augstumā, visapkārt atkal „piens”. Redzamība atkal 30 m. Mērķis ir tikt līdz būdiņai un patverties no vēja. Eju precīzi pēc GPS un ceru uz veiksmi. Pēdējo kilometru – teju tikai uz tausti. Brīžiem nevar saprast, vai dodies augšup vai lejup, viss tikai sajūtu līmenī, „pilnīgs kosmoss”. Tomēr esmu veiksminieks, par pūlēm dabūju atalgojumu: būdiņā ir cilvēki un tātad – iespēja pārnakšņot siltā pajumtē! Vispār šajā ceļojumā brīžiem mēdz gadīties tik dīvainas sakritības, ka pat neticas. Tagad sēžu, dzeru tēju, bet aiz loga vējš pūš arvien stiprāk. Palūkosim, kas būs rīt, bet kaut kā laika apstākļi mani it nemaz nelutina. Starp citu, norvēģi, kas bija apmetušies būdiņā, esot bijuši Špicbergenā (Vladimira ceļojums pa Arktisko taku patiesībā ir gatavošanās viņa lielajam projektam – slēpošanas pārgājienam uz Špicbergenas arhipelāgu – red. piez.), devušies no ziemeļiem uz dienvidiem ar slēpēm, bet tas jau ir cits stāsts. Vispār šajā pārgājienā daudz momentu, kad parādās kas saistībā ar Špicbergenu – pastāvīgi gluži nejauši saņemu kādu informāciju, satieku ļaudis, uzzinu nianses. Tas liek nopietni aizdomāties par šo projektu.

General Sponsorship:

Technical Sponsorship:


Travel Equipment:

Media Sponsorship:

Media Support: