Datums: 20-07-2019
Ceļā: 42 dienas
Paveikti: 580 km
komentēt uz BORJOMI
Diena#12 [08/03/11]: Īstie svētki

8. marts. Ko tur lai saka – svētki. Izskatās, ka arī man! J Uzdevums izpildīts – aizgāju līdz vietai, kur ir GSM pārklājums, lai apsveiktu savas tuvākās sievietes.
Laika apstākļus varētu nodēvēt īsi – „Slēpotāja murgs”. +5°C! Viss līp. Nākas soļot ar milzīgu daudzumu pieķepuša sniega. No sākuma kaut kā gāju pa upi, pēc tam nolēmu iet pa meža ceļu – sniega daudz, domāju, ka būs vieglāk. Pēdējos divarpus kilometros manīju slēpju pēdas. Sapņoju satikt kādu ļautiņu, lai vismaz ar kādu parunātos. Nav jau gluži tā, ka kļūstu nervozs no klusuma desmit dienu garumā, tomēr līdzpaņemtās 150 dziesmas jau ir apnicis klausīties. Vispār šī nedēļa bija klusuma nedēļa. Vienīgās skaņas – vējš un ūdens.
Šodien, kamēr soļoju, iztēlojos tikšanos ar kādiem nebūt ceļiniekiem. Un ja vēl varētu ne tikai parunāties, bet arī kādu augli dabūt! Vai dārzeni. Sāku izstrādāt smalku plānu, kā šo hipotētisko augli dabūt, pret ko iemainīt. Tā visa rezultātā es satiku... Kā jūs domājat, ko? Neko! J Toties pēdējos 850 metrus biju sajūsmā, jo beidzot varēju brīvi slēpot – sniegs vairs nelipa.
Svētku diena beidzās ar to, ka iepazinos ar vietējiem, pie kuriem iegāju uzzināt par ceļu stāvokli nākamajā dienā. Ziemeļnieku viesmīlība nelika sevi ilgi gaidīt, un man piedāvāja palikt pa nakti iekš, kā viņi teica, „kebin” J Tā arī tiku pie datora.
Eh, slēpot pa atkusni – tas tomēr ir smags darbs. Īpaši, ja sniegs ir dziļš. Pa galvu jaucas dažādas domas. Taču galvenās ir divas – ceļu var uzveikt, tikai pa to ejot un vēl – neslinko, dari! Tās ir pagaidām divas mana pārgājiena devīzes.
Šodien nogāju 11 km astoņās stundās. Visiem liels sveiciens!
Fotogrāfijas uzņēmu viesmīlīgajā ziemeļu namiņā.

General Sponsorship:

Technical Sponsorship:


Travel Equipment:

Media Sponsorship:

Media Support: